Uzlabotas koncentrēšanās spējas

Uzlabotas koncentrēšanās spējas

Uzlabotas koncentrēšanās spējas

Koncentrācija prasa lielu piepūli un laiku, it īpaši, ja runa ir par mācīšanos. Pat tad, ja praktizēsi savas koncentrēšanās spējas katru nedēļu vai pat mēnesi, rezultāts nebūs produktīvs, ja tavas smadzenes nedarbosies labi. Joprojām pastāv daudz vienkārši veidi, kā ātri un efektīvi uzlabot koncentrācijas spējas. Ja arī tu saskati, ka ir radušās problēmas ar koncentrācijas spējām, tad šis raksts būs noderīgs tieši tev.

Lai uzlabotu savas koncentrācijas spējas, mēs varam pielietot ilglaicīgus risinājumus, vai pavisam ātrus risinājuma soļus.

Ilglaicīgi risinājumi

Atpūties
Lielākais faktors, kas var ietekmēt koncentrēšanās spējas ir atpūta. Pētījumi ir pierādījuši, ka labas atpūtas rezultātā, cilvēkam ir vieglāk koncentrēties uz sarežģītām lietām. Koncentrēšanās prasa, lai prāts ir mierīgs, bet, ja domas būs aizklīdušas pavisam citās pasaulēs, tad šis process būs neiespējams. Pārliecinies, ka tev vienmēr ir kvalitatīvs un pietiekošs miegs. Regulāri izguļoties, tu veicini sava prāta attīrīšanos. Taču, arī pārāk daudz guļot nav ideāls variants, lai iegūtu koncentrēšanās spējas. Pārāk ilga gulēšana sagrauj tavu dabisko ritmu, un var padarīt slinku. Izvairies no pārāk ilgas gulēšanas, ceļoties uzreiz ar modinātāju.

Izveido savu plānu
Lai iegūtu labumu no laika, ko pavadi mācoties – izveido savu darbību plānu. Ja tāds nebūs izveidots, tu ātri vien vari novērsties no nepieciešamā, un doties ziņu pārskatīšanā internetā. Tu izšķērdē savu laiku, ja tam nav piešķirts nekāds mērķis. Izveido efektīvu plānu, kur ik pēc 20 minūtēm iekļauj atpūtas pauzi. Izmanto šos atpūtas laikus, lai darītu lietas, kas nav saistītas ar mācībām. Labā plānā ir jābūt iekļautam mācību laikam, izklaidēm un gulēšanai.

Meditācija
Meditācijas prakse viennozīmīgi var uzlabot koncentrēšanās spējas. Mācoties pareizu meditāciju, tieši koncentrēšanās spēja ir pirmā nepieciešamā lieta, bez kuras nevar uzsākt šo nodarbi. Ikdienā nodarbojoties ar meditāciju, tu spēsi iegūt koncentrēšanās spējas ikvienā brīdī, kad tas būs nepieciešams.

Izvēlies labāko koncentrēšanās vietu
Dažas vietas ir daudz labākas par citām, tāpēc arī koncentrēšanās spēja dažās ir daudz mazāka. Skolu bibliotēkas, studiju telpas un privātās telpas ir labākais risinājums, lai efektīvi koncentrētos uz mācībām. Tas ir tāpēc, ka nekas nespēj novērst tavu uzmanību. Lai koncentrētos uz darbu, nepieciešams izvairīties no cilvēku klātbūtnes.

Īslaicīgi risinājumi

Uzlabo skābekļa plūsmu smadzenēm
Asinis ir galvenais instruments, kas palīdz mūsu ķermenim darboties efektīvi. Arī asiņu daudzums ietekmē koncentrēšanās spējas, jo, ja smadzenes neapplūst ar asinīm, pazūd skābekļa daudzums, un tās vairs nespēj loģiski padomāt un koncentrēties. Lai smadzenēm piekļūtu vairāk skābeklis, piecelies un dodies īsā pastaigā, vai vismaz attaisi logu, lai ienāk svaigs gaiss. Ja esi darba vietā, kur nav iespēja ne iziet pastaigā, ne atvērt logu, vēl viens risinājums ir veikt dažus vingrinājumus.

Dari lietas regulāri un pabeidz tās līdz galam
Ja tu visu laiku lēkāsi no viena projekta uz otru, līdz galam to nepabeidzot, tu nespēj pilnībā koncentrēties. Tavas smadzenes lēnām sāks pierast, ka visu laiku ir jāpārmet koncentrēšanās spēja uz visiem projektiem, bet 100% atdeve nebūs nevienam. Tomēr labāka prakse ir pabeigt vienu darbību pilnīgi līdz galam un tad tikai sākt darīt pārējās lietas.

Mācies pie rakstāmgalda
Tas ir pavisam vienkārši: rakstāmgalds ir lai mācītos, bet gulta ir lai gulētu. Ja tu mācīsies gultā, tavs prāts var atsaukties zemapziņā ar asociācijām, ka jādodas gulēt, tādējādi samazinot koncentrēšanās spējas. Tas ir neproduktīvi, jo faktiski tu liec savām smadzenēm darīt divas lietas uzreiz – koncentrēties un gulēt. Tā vietā, liec smadzenēm vai nu koncentrēties pie rakstāmgalda vai gulēt gultā.


Studiju telpa

Studiju telpa

Vai tev ir problēmas, lai iemācītos nākošajam pārbaudes darbam? Vai tu mēdz aizsnausties gultā ar atvērtām mācību grāmatām? Iespējams laba mācīšanās telpa ir iztrūkstošais ķēdes pavediens, kas novestu pie laba gala rezultāta. Laba mācību telpa ir ar pareizu aprīkojumu, plānošanu un organizēšanu, turklāt, visam var pielikt savu pieskārienu.

Izveido savu telpu
Kā pierādīts, gulta patiešām nav labākā iespēja, kur pildīt mājas darbus. Gulta spēj zemapziņā radīt sajūtas, ka ir laiks doties gulēt, tā novēršot no koncentrēšanās. Tev ir jāizvēlas labs rakstāmgalds vai vienkārši galds, ar krēslu. Galdam ir jābūt tik augstam, lai uz tā mierīgi varētu novietot elkoņus, virsmai ir jābūt apmēram starp vidukli un krūšu kurvi, kad esi apsēdies. Tam ir jābūt ar vaļēju apakšu, lai arī kājām zem tā būtu ērti. Izvēlies krēslu, kas atbilst augumam un galda aukstumam. Izvairies no rotējošiem krēsliem ar atgāžamu atzveltni un regulējamu augstumu, jo tas var būt tikai traucējoši un novērst uzmanību.

Ja uz galda būs paredzēts novietot datoru, tad pārliecinies, ka galds ir pietiekamā platumā. Datoram nepieciešams atrasties pusotra vai 2,5 metru attālumā no tevis. Tā būs ērtāk arī mācīties, jo priekšā datoram varēsi novietot savus pierakstus.

Nodrošini pietiekamu apgaismojumu
Ja mācīšanās laikā nebūs pietiekami labs apgaismojums un telpa būs pārāk tumša, tu ne tikai vari sabojāt savu redzi, liekot acīm visu laiku strādāt sasprindzinājumā, bet arī novērs domas no jebkādas mācīšanās. Pārāk spilgts apgaismojums, kas spiež uz acīm arī nav vēlams mācību procesā, piemēram, luminiscences gaismas. Izvēloties galda lampu, koncentrējies, lai visi gaismas stari plūstu uz darba virsmas, kā arī galda tuvumā. Ja ir iespējams, centies izmantot dabīgo apgaismojumu, gaišas dienas laikā sēžot pie loga. Taču jāatceras, ka sēdēšana pie loga arī var samazināt koncentrēšanās spējas, jo visu laiku acis var novērst uz ielas esošie trokšņi, ko no loga var viegli saskatīt.

Apkopo darba piederumus
Pārliecinies, lai tev pa rokai ir visi nepieciešamie piederumi un materiāli, lai lieki netērētu laiku to ik reizi meklējot. Uz galda noliec klasiskos skolas piederumus, piemēram, pildspalvas, zīmuļus, dzēšgumijas, papīru, krāsainos marķierus svarīgu piezīmju veikšanai. Noglabā šos piederumus uz galda kādā traukā vai lādē. Tāpat noderīgi turēt rokas attālumā lādē kalkulatoru. Ja tev nav pietiekami daudz vai vispār nav atvilktnes, tad šādai piederumu atdalīšanai izmanto kastes vai citur traukus. Organizē gan savus piederumus, gan arī mācību materiālus. Tu vari izmantot piespraudes, un svarīgākās piezīmes piespraust pie sienas.

Novieto uz galda pulksteni
Un nevis apskati to ik pa laikam mobilajā telefonā, bet pulksteni – reālu pulksteni, kas var tikt izmantots arī kā modinātājs. Ja būs saplānojis savu mācīšanās laiku, tad pulkstenis sniegs lielisku atzīmi, cik ilgi nepieciešams mācīties un kad beigsies atpūtas pauze. Turpretī, ja ieskatīsies mobilajā telefonā, lai redzētu laiku – tas var novērst no koncentrēšanās spējām, kā arī jaunie paziņojumi vispār var aizkavēt uz pāris minūtēm. Nepērc tikšķošu pulksteni, lai klusumā tas neradītu kaitinošas skaņas.

Novērs visas traucējošās lietas
Samazini jucekli uz galda. Tu nevarēsi efektīvi veikt mācīšanās procesu, ja uz galda valdīs haoss – nespēsi atrast pareizās grāmatas, pildspalva būs nozudusi, un ēdiena paliekas notašķīs visus materiālus.

Izslēdz mobilo telefonu vai ieslēdz klusuma režīmu. Ir diezgan grūti ignorēt vilinājumu ieskatīties ik pa laikam telefonā, lai pārliecinātos, ka neesi palaidis garām kādu svarīgu lietu. Novieto to arī tālāk kā ar roku varētu aizsniegt, jo telefona ņemšana rokās bieži vien ir refleksīvi.

Izslēdz traucējošas skaņas kā televizors vai radio. Tavas smadzenes nespēs strādāt efektīvi, jo vienlaicīgi klausīsies traucējošās skaņās, un centīsies uztvert mācību vielu. Tāpat neizmanto arī austiņas, lai klausītos klusumā savu mūziku.


Studiju plānošanas grafiks

Studiju plānošanas grafiks

Studēšana ir svarīga daļa no akadēmiskajiem panākumiem. Tomēr dažreiz ir ļoti grūti atrast tik daudz laika, lai apskatītu visas tēmas, kuras nepieciešamas studiju priekšmetiem. Viens veids, kā nodrošināt studēšanas panākumus it izveidot stabilu mācību grafiku. Izveido savu studiju grafiku var būt grūtāk nekā sākumā šķiet. Ne tikai prioritāšu noteikšana, kurš priekšmets būs svarīgāks un nepieciešamāks, bet arī ievietot tajā citus ārpus mācību pasākumus ir diezgan sarežģīti. Ģimene, draugi un izklaides nedrīkst tikt aizmirstas, lai mācību laikā nepaliec viens. Galu galā ar nelielu domu un darbu var radīt savu grafiku, kas lieliski darbosies visu studiju semestri.

Uzskaiti visus priekšmetus, kurus nepieciešams mācīties – šis ir pirmais studiju grafika izveidošanas punkts. Uzliec visus priekšmetus uz papīra, iekļaujot zināmos eksāmenu un projektu atskaites datumus.

Izdomā, kas ir nepieciešams katram priekšmetam un eksāmenam. Kad esi veicis visu kursu uzskaiti, ir nepieciešams noskaidrot, kas tieši katrā kursā ir prasīts no tevis. Ja kursam ir konkrētas mācību grāmatas, var vadīties pēc sadaļām. Sašaurini savu sarakstu līdz tādām tēmām, kā:

* Atvēlētais laiks lasīšanai
* Atvēlētais laiks, lai pārskatītu pierakstus
* Atvēlētais laiks, lai izveidotu pierakstus priekš eksāmena

Izveido prioritātes. Pēc tam, kad esi veicis uzskatāmu sarakstu ar visiem priekšmetiem, izproti, kura apguvei ir nepieciešama lielākā piepūle. Sanumurē visus priekšmetus, kuri ir svarīgākie, kuri vieglāk apgūstāmie. Veic prioritātes pēc:

* Priekšmeta vai eksāmena grūtības pakāpes
* Lasāmvielas daudzuma un laika, cik tam nepieciešams atvēlēt
* Pierakstu pārskatīšanas laika

Kad ir izveidotas prioritātes, iekļauj daudz vairāk laika grūtākajiem priekšmetiem, taču neizveido mācību grafiku no vieglākā uz grūtāko vai no grūtākā uz vieglāko. Mācies pēc principa – viegls, grūts, viegls, grūts.

Rezervē laiku, kas nav saistīts ar akadēmisko darbību. Kaut arī mācības prasa daudz laika, rezervē laiku ģimenei, draugiem un atpūtai. Tas ir tāpēc, ka cilvēkam nav iespēja gūt panākumus dzīvē, ja vien nav veselīgs līdzsvars starp personīgo dzīvi un akadēmisko dzīvi. Rezervē notikumus, kurus nevar pārplānot, piemēram, vecmāmiņas dzimšanas dienu, radu saietu, vai mājdzīvnieka veterināro apskati. Tāpat svarīgi atvēlēt pietiekoši daudz laika veselīgam miegam. Ja ir ļoti ierobežots laiks pirms svarīgiem eksāmeniem, anulē regulārās sociālās vai ārpusstundu aktivitātes.

Ņem vērā savu faktisko mācīšanās stilu. Tas palīdzēs labāk izplānot laiku, kuru esi domājis veltīt mācībām. Mācīšanās stili var būt dažādākie, tāpēc izproti, vai tev atmiņā labāk paliek, ja skaties video materiālus, vai klausies audio ierakstus.

Gūsti maksimālu labumu no plānotā grafika. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kad esi izveidojis studiju grafiku – pakļauties kārdinājumam izdarīt kaut ko, kas nav iesaistīts plānos, piemēram, nododoties izklaidēm. Koncentrējies uz savu grafiku, un studiju atvēlētajā laika posmā nododies tikai mācībām un visiem iespējamiem materiāliem. Savu brīvo laiku izmanto lietderīgi, izej no mājas, esi sabiedrībā un nedomā par mācību procesu.

Ik pa laikam ieturi īsus pārtraukumus. Pārliecinies, lai nodrošinātu sev vienu pārtraukumu ik pa vienam mācību priekšmetam. Pārtraukumiem jābūt īsiem, 5 līdz 10 minūtēm. Sākumā vari iestatīt modinātāju pēc piecām minūtēm, pēc tam jau sapratīsi, cik atvēlētais laika posms ir pietiekams. Pārtraukuma laikā izstaipi kājas, nedaudz pastaigā pa māju, veic nelielu iestiprināšanos vai noklausies nomierinošu dziesmu. Izvairies no jebkādiem traucējumiem, kas varētu paildzināt pārtraukumu. Mācies tikai klusumā, lai nekas nevar novirzīt domas. Ne mūzikas atskaņotājam, ne televizoram nav jābūt ieslēgtam studiju laikā.


Studijas ārzemēs

Studijas ārzemēs

Vai mums vajadzētu apstāties tikai pie savas valsts robežām un doties uz ārzemēm tikai skaistos atpūtas ceļojumos? Nebūt ar nē!Lieliska iespēja ir doties uz ārzemēm, iegūt augstāko izglītības grādu. Ārzemes ikvienam cilvēkam ir lieliska pieredze, un kāpēc gan to neapvienot ar studijām. Ja vēl joprojām šaubies, vai studēt ārzemēs būtu laba ideja, tad izlasi šos pāris apgalvojumus, kāpēc mēs uzskatām, ka tā noteikt ir.

Ja nevēlies visu mācību procesu doties studēt uz ārzemēm, pastāv iespēja, iestājoties Latvijas augstskolās, doties ERASMUS apmaiņas studiju programmā uz vienu mācību semestri, kādā svešā valstī. Noteikti izmanto šo iespēju, jo tas ir atļauts tikai vienu reizi mūžā. Bet tagad vairāk par vispārējiem iemesliem, kāpēc iesakām studēt ārzemēs.

Jaunas kultūras apzināšana
Labākais veids, kā uzzināt par citu kultūru, ir pašam tajā nokļūt. Nokļūstot pavisam citā vidē, tev nākas darīt to, ko vietējie iedzīvotāji ir pieraduši. Varbūt sākumā tas būs kultūršoks, taču pēc tam sapratīsi, ka viss atšķirīgais ir interesants un tev ir paveicies, ka esi to izpratis. Kad tu esi devies darba darījumos vai atvaļinājumā, tad augstākais, ko pavadi šajā kultūrā varētu būt 2 līdz 4 nedēļas gadā, kas nav pietiekoši ilgs laiks, lai iepazītu svešu kultūru. Taču studijas sniedz lielisku iespēju vismaz 3 gadus dzīvot šādā vidē.

Jauni draugi no visas pasaules
Mūsdienās pasaule paliek arvien globālāka un savienotāka, pateicoties plašajiem saziņas līdzekļiem. Pavadot laiku ārzemēs daudz ilgāk nekā ik gada atvaļinājumu, kas ilgst 2 nedēļas, tev ir daudz lielāka iespēja iegūt jaunus draugus un kontaktus. Studiju laikā tu patiešām sadraudzēsies un nodibināsi ciešas saites vismaz ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem. Un dēļ patiešām labiem draugiem citās valstīs ir vērts apsvērt domu studēt ārpus valsts robežas.

Tu kļūsti neatkarīgs
Lielākā daļa jauno studentu, savienota mācīšanās procesā paliek arvien neatkarīgāki. Šis novērojums ir arī mūsu pašu valstu studentu vidū, taču ārzemēs tas izpaužas daudz ātrāk, ar divkārši straujiem soļiem. Tev būs jāiejūtas jaunajā vidē pēc iespējas ātrāk, jāmāk pašam par sevi parūpēties un pastāvēt.

Izmaina tavu domāšanu
Studēšana ārzemēs var lieliski izmainīt tavu domāšanas veidu, jo pašsaprotamas lietas var tikt apskatītas no pavisam cita skata punkta. Studijas ārzemēs sniedz iespēju paplašināt tavu redzes loku, palīdz izprast un analizēt dažādas problēmas, paskatīties uz pasauli citā perspektīvā. Turklāt, dzīvojot ilglaicīgi svešā valstī, palīdz novērtēt vides daudzveidību, salīdzinot ar savu valsti.

Var iegūt darbu starptautiskā uzņēmumā
Studenti paliek vairāk atvērtāki jaunām zināšanām, un šāda veida pieredze, dzīvojot pavisam svešā valstī sniedz lielu potenciālu daudz ātrāk pielāgoties situācijām starptautiskā uzņēmumā. Tieši ārzemju studenti ir lielākie konkurenti vietējiem iedzīvotājiem, jo tie ir vairāk motivēti un zina, kā pārvarēt dažādas situācijas. Daudz darba devēji no starptautiskiem uzņēmumiem meklē, lai kandidātam uz konkrēto amatu ir starptautiska pieredze, studējot vai strādājot ārvalstīs. Ir daudz vieglāk dabūt darbu kādā no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, ja esi studējis ārzemēs. Ikviens, kas ievieto savā CV savu lielo pieredzi studējot ārzemēs, būs viens no pieprasītākajiem kandidātiem.

Attīstītas valodas prasmes
Daudziem starptautiskajiem studentiem ir iespēja attīstīt valodas prasmes, praktizējot savu valodu ne tikai akadēmiskajā, bet arī sadzīviskā līmenī. Valodu prasmes ieguvums, studējot ārzemēs vienmēr būs izdevīgs gan savā valstī, gan ārpus valsts robežām, turklāt, šāda pieredze ir mūža ieguldījums. Arvien vairāk pasaules augstskolas kā mācību valodu popularizē angļu valodu, taču, jebkuras valodas zināšana ir ieguvums.


Skolotāja personība

Skolotāja personība

Gandrīz ikviens var kļūt par skolotāju, taču par labu skolotāju ir nepieciešams talants. Skolotājs iemāca mācību vielu, taču, ar kādām metodēm tas ir katra skolotāja ziņā. Labus skolotājus atceras gadiem ilgi, jo tie iedvesmo savus audzēkņus un attiecas pret viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Tajā pašā laikā skolotājs var piecelties augstāk par pūli un tiks uzklausīts. Kādas ir svarīgākās īpašības, kas padara cilvēku par labu skolotāju?

Empātija
Labs skolotājs ņem vērā skolēnu vajadzības. Sākot ar bērna pirmo dienu bērnudārzā, kad viņš raud pēc saviem vecākiem un atsakās piedalīties klasē – tikai labākais skolotājs sēdēs kopā ar viņu, līdz paliks mierīgāks. Vidusskolā, kad bērns ienāk pusaudža dzīvē, skolotājs ir tā persona, ar kuru var parunāt. Kā vidusskolā, tā augstskolā, saskaroties ar lielo uzdevumu daudzumu un nākotnes vīzijām, studenti un skolēni meklē skolotāja sniegto ieskatu un gudrību.

Entuziasms
Kāpēc gan lai studenti būtu sajūsmā par mācības vielu, ja pats skolotājs nav sajūsmā par to, ko pasniedz? Neviens skolotājs nevar stāvēt klases priekšā, ja viņš nemīl to, ko dara. Iedrošināt un iedvesmot skolēnus, prasa paša skolotāja aizraušanos ar mācību vielu. Entuziasms ir ļoti lipīgs. Viss, kas ir nepieciešams, lai students dotos uz nodarbību un būtu aizgrābts ar mācīšanos ir skolotājs, kas ir sajūsmā par mācību vielu un pozitīvā enerģija piepilda klasi. Lielisks skolotājs spēj izcelt skolēnos visu to labāko. Viņi atzīst savu skolēnu potenciālu un atvērs durvis uz ceļu, kas ved par lielisku karjeru un personību.

Radošums
Radošums valdzina studentus un skolēnus. Pateicoties kādam konkrētam brīdim mācību klasē, skolēni vieglāk atceras un pārdomā mācību vielu. Viņi atceras, kā skolotājs nosaucis visu ķīmijas tabulu repa izpildījumā vai dažādos citādos paņēmienus piesaistījis uzmanību. Viņi atceras grupu projektus, kas vienmēr izvēršas ar radošām spēlēm, tādējādi pārbaudot zināšanas. Skolotājs var rādīt daudz jaunas lietas, kuras skolēni nebūs nekad redzējuši, vai vēl interesantāk – rāda pazīstamas lietas, tikai savādākā veidolā. Šādi atstātais iespaids ilgst gadiem uz priekšu. Iespējams, ka visa mācību viela nepaliks atmiņā, bet lieliskais skolotājs, kas vienmēr prata piesaistīt uzmanību – noteikti.

Pašaizliedzība
Lieliskam skolotājam ir jāveltī saviem skolēniem pašaizliedzīga uzmanība, domājot par viņu izglītību un labklājību. Ir viegli būt entuziastam, kad visas lietas iet kā smērētas, taču mācīšana ne vienmēr ir viegla. Tāpat kā jebkurā darbā, skolotājiem reizēm ir sliktākas dienas. Taču paši labākie skolotāji savu slikto garastāvokli neizliks uz skolēniem, jo saprot, ka mācību pasniegšana ir daudz svarīgāka. Saskaroties ar vilšanos, pats pašaizliedzīgākais skolotājs centīsies un mēģinās sasniegt katra skolēna labus rezultātus. Ir nepieciešama liela pacietība, lai nodrošinātu, ka neieinteresēts skolēns mācās.

Disciplīna
Kad runa ir par mācībām un mācīšanos, daudzi cilvēki to saista ar stingru apņemšanos. Taču, ne visi stingrākie skolotāji ir tie sliktākie. Daudz pieaugušie atskatoties uz savu izglītību un atceroties visstingrākos skolotājus atzīst, ka patiesībā tie ir snieguši vislielāko ieguvumu. Skolotājs, kas neievēro nekādas disciplīnas normas, pakļauj degradācijai savus skolēnus, ļaujot tiem darīt ko vēlas. Vēlāk tas ietekmē viņu dzīvi, jo viņi ir pieraduši visatļautību. Lai gan ir svarīgi nodibināt ar audzēkņiem uzticēšanos un labu komunikāciju, taču ir jābūt arī strukturētai organizācijai klases telpā. Labs skolotājs māk uzlikt noteikumus un nosaka prasības saviem skolēniem, bet tajā pašā laikā neiebiedējot viņus. Klases struktūrai vajag būt ne pārāk stingrai, bet laika gaitā skolēni sāks novērtēt disciplīnas normas.


Pirmā skolas diena skolotāja lomā

Pirmā skolas diena skolotāja lomā

Būt par skolotāju nav viegli, un visam reiz pienāk pirmā reize. Pirmā skolas diena, stājoties pretī saviem audzēkņiem var būt ļoti satraucoša. Pirmie iespaidi par tevi kā skolotāju ir ļoti svarīgi. Skolēni atgriežas skolā ar dažādām emocijām un lielākā daļa tomēr nemaz nav tik priecīgi, ka vasaras brīvlaiks ir beidzies. Tomēr tev ir jācenšas nodrošināt pirmo skolas dienu patīkamu. Kā to izdarīt? Izlasi dažus padomus, ko vislabāk darīt, ja ir pienākusi pirmā darba diena skolā.

Iesaisti skolēnus
Ļauj skolēniem saprast, ka tu esi atraktīva un komunikabla persona. Pārliecini, ka ar tevi ir viegli sarunāties, veidojot dažādas diskusijas. Sākumā iepazīstini ar sevi, bet pasaki ne tikai savu vārdu, bet izstāsti arī stāstu. Lai gan skolēniem bieži vien nepatīk daudz runāt par sevi, tev ir jāatrod veids kā iepazīties. Pirmajā dienā noteikti izmanto vārdus, katram skolēnam priekšā. Centies tos iegaumēt pēc iespējas ātrāk.

Dalies ar informāciju par sevi
Skolēniem interesē, kāpēc esi pievērsies šādai profesijai, kas uz to ir mudinājis, un vai arī esi bijis uzmanīgs skolēns mācību procesā. Pēc daudziem gadiem vienā profesijā bieži vien mēs aizmirstam pašus galvenos mērķus, kāpēc tieši esam šeit. Daloties ar skolēniem savā pieredzē, skolotāji paši sev atgādina, kāpēc viņi ir izvēlējušies savu ceļu. Nav svarīgi, cik tev pašam šis stāsts liekas vecs, skolēniem tas būs pilnīgi kas jauns.

Nosaki sava priekšmeta vērtību
Ne visi skolēni nāk uz klasi, pilni entuziasma mācīties. Iespējams, tev ir nepieciešams ļoti pamatots arguments, lai viņi vēlētos nākt uz nodarbībām. Jo ātrāk pastāstīsi par mācību programmas nepieciešamību, jo ātrāk skolēni sāks ieguldīt laiku un enerģiju mācību procesā.

Apsoli sniegt visu labāko no sevis
Tā ir ierasta prakse, lūgt skolēniem dot visu labāko, pilnīgu atdevi, tādējādi demonstrējot cieņu pret mācību vielu. Bet tajā pašā laikā arī skolotājam ir jāapsola, ka arī darīs visu iespējamo, lai sniegtu skolēniem visu labāko. Tā ir abpusēja cieņas izrādīšana.

Izskaidro visu nepieciešamo par mācību gadu
Pirmajā dienā pastāsti skolēniem, kādas ir tavas prognozes par mācību gadu, par termiņiem un mājas darbu taktiku. Ņemot vērā, ka tu sāksi strādāt pirmo dienu pie klases, viņi vēl neapzinās mācīšanas stratēģiju. Tāpēc labi ir iepazīstināt, kādā veidā tu liec atzīmes, kā vērtē skolēnu iesaistīšanos un mijiedarbību. Pastāsti, kādus iekšējos kārtības noteikumus vēlies sagaidīt no klases, un kādas ir sekas, ja tos nepilda. Neesi stingrs un nedisciplinē skolēnus jau pirmajā dienā, vienkārši izstāsti savu stratēģiju.

Esi autentisks
Jā, tam ir daudz kopīgu iezīmju ar pievilcīgumu, bet tomēr tas nav tas pats. Ņemot vērā, ka, visticamāk, skolēni tevi nezina, tu varbūt varētu vēlēties izlikties par citu personu, taču laika gaitā skolēni var būt vīlušies, ja sāksi uzvesties pilnīgi savādāk kā pirmajā dienā. Tas nenozīmē, ka tev obligāti jādara pilnīgi tas pats, kā iepriekšējā darbā – nedaudz pamaini savu attieksmi uz vēl labāku pusi, veic nelielus uzlabojumus un izkāp soli ārpus no savas komforta zonas.

Nosūti kontaktinformāciju vecākiem
Izmanto savas iespējas tiešsaistē, vai arī aizsūti personīgu ziņojumu katram skolēna vecākam. Pirmās dienas laikā veic personīgas piezīmes un dalies ar pozitīviem iespaidiem savā ziņojumā. Vecāki novērtēs šādu informāciju un interpretēs to kā zīmi, ka esi ļoti apzinīgs skolotājs. Vari iesaistīt savā ziņojumā, ka klase ir patiešām ar labu humora izjūtu un, ka būs viegli sadarboties. Ja esi iedevis bērnam dažādas veidlapas, kuras jāaizpilda vecākiem, tad ar šo mazo papildus ziņojumu vari atgādināt, ka veidlapas ir jāatnes parakstītas uz skolu nākamā dienā, papildus iepazīstinot ar sevi. Vecāki redzēs, ka viņu bērni ir apzinīga skolotāja uzmanībā un tas viņus nomierinās.


Pasaules labākās augstskolas 2016. gadā

Pasaules labākās augstskolas 2016. gadā

1. Kalifornijas Tehnoloģiju institūts (California Institute of Technology)

Pasaulē slavenākais zinātnes un inženierzinātnes pētniecības institūrs, kurā studenti un pasniedzēji meklē atbildes uz sarežģītiem pasaules jautājumiem. Šajā izglītības iestādē, varam teikt droši – top jauna nākotne. Iestāde ir dibināta 1891. gadā kā Throop Universitāte, taču nosaukumā, kāds tas ir šobrīd, tika pārdēvēta vien 1920. gadā. Kopā pastāv aptuveni 300 fakultātes visā valsts robežā.

2. Oksfordas Universitāte (University of Oxford)

Oksfordas Universitāte ir vecākā pasaules universitāte, kurā runā angļu valodā, kā arī otrā vecākā universitāte kā tāda. Lai gan precīzs dibināšanas datums nav skaidri zināms, ir pierādījumi, ka mācīšanās šajā ēkā notikusi jau tālajos 1096.gados. Universitātei pieder lielākā bibliotēku sistēma visā Lielbritānijā, kas apvieno kopā vairāk nekā 100 bibliotēkas. Gada laikā šajā universitātē mācās ap 22 tūkstošiem studentu, turklāt ap 40% nāk no citām valstīm, kopā pārstāvot 140 valstis.

3. Stenforda Universitāte (Stanford University)

Stenfordas Universitāte ir viens no lielākajiem mācību ēku kopumiem Amerikā, kā arī viena no prestižākajām universitātēm pasaulē. Kopā šī mācību iestāde sastāv no 700 galvenajām ēkām un 18 neatkarīgām laboratorijām, mācību centriem un institūtiem. Tā tika uzcelta 1885. gadā, taču pirmās mācības uzsākušās vien sešus gadus vēlāk. Šeit mācījušies šobrīd 21 Nobela prēmijas laureāti, kas savus laurus plūkuši pasaules biznesa jautājumos, politikā, medijos, sportā un tehnoloģijās.

4. Kembridžas Universitāte (University of Cambridge)

Universitāte ir dibināta 1209. gadā un darbojas kā koleģiāla valsts pētniecības iestāde. Šobrīd šī ir ceturtā vecākā universitāte pasaulē ar vairāk kā 800 gadu senu vēsturi. Tajā studē vairāk kā 18 tūkstoši studentu no dažādām kultūrām un 120 valstīm. Universitātei pastāv sešas galvenās ēkas, kurās atrodas aptuveni 150 fakultātes.

5. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (Massachusetts Institute of Technology)

MIT ir neatkarīga, privātā pētniecības universitāte, kas atrodas Kembridžā, Masačūsetsā. Tā dibināta 1861. gadā. Universitātes absolventi ir 85 Nobela prēmiju laureāti. MIT pašlaik organizējas piecās dažādās iestādēs: arhitektūra un plānošana; inženierzinātne, humanitārā zinātne, māksla un sociālā zinātne, vadības zinātne.

6. Hārvardas Universitāte (Harvard University)

Dibināta 1636. gadā, Hārvardas Universitāte ir vecākā Amerikas Savienoto Valstu universitāte un tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām pasaulē. Tā tika nosaukta kāda labdara uzvārdā – Džona Hārvarda, kurš pēc miršanas iestādes labā atstājis visu savu bibliotēku un pusi no saviem īpašumiem, kas tagad ir mācību iestādes telpas.

7. Prinstonas Universitāte (Princeton University)

Universitāte dibināta 1746. gadā, sākotnēji dēvēta par Ņūdžersijas koledžu, taču oficiāli par Prinstonas Universitāti tika pārdēvēta 1896. gadā. Tā ir viena no vecākajām ASV universitātēm un tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām augstākās izglītības iestādēm. Studentu skait ir samērā neliels, salīdzinot ar citām lielākajām universitātēm – mazāk nekā 10 tūkstoši.

8. Londonas Imperiālā koledža (Imperial College London)

Zinātņu institūcija atrodas galvaspilsētas centrā un tiek uzskatīta par vienu no Lielbritānijas vadošajām iestādēm. Tā koncentrējas uz četrām galvenajām jomām: zinātne, inženierzinātni, medicīna un bizness. Koledžā studē ap 15 tūkstošiem studentu.

9. Šveices Federālais tehnoloģiju institūts (Swiss Federal Institute of Technology Zurich)

Sākotnēji veidota kā Federālā Politehniskā augstskola, taču jau pāris gadsimtus vēlāk, šī tiek uzskatīta kā viena no dažām pasaules prestižākajām augstskolām zinātnē un tehnoloģijā. Tā dibināta 1855. gadā, Cīrihē.

10. Čikāgas Universitāte (University of Chicago)

Čikāgas Universitāte dibināta 19. gadsimtā, 1890. gadā. Tā ir slavena ne tikai ar saviem vairāk nekā 80 Nobela prēmijas laureātiem, 30nacionālajiem medaļu uzvarētājiem humanitārajās zinātnēs, mākslā un zinātnē, bet arī lielo sporta arēnu.


Mācīšanās tiešsaistē – pozitīvās puses

Mācīšanās tiešsaistē – pozitīvās puses

Termins “tiešsaiste” dažus gadus atpakaļ nebija tik populārs, kā tas ir mūsdienās. Taču arī 1990. gadu tehnoloģijas, kad strauji sāka attīstīties internets, nav vairs salīdzināmas ar to, kas ir šobrīd. 21. gadsimtā viss ir iespējams un pieņemams. Piemēram, skolēni mācās mājās izmantojot interneta meklētājus, darba vietā viss ir ciešā saistībā ar datoriem, kā arī izglītības programmas tiek pasniegtas, esot tiešsaistē. Ir vairāki faktori, kas veicina izaugsmi tieši ar tiešsaistes izmantošanu.

Tiešsaistes izglītības metodes var būt ļoti efektīvas alternatīvajiem izglītības standartiem. Tiešsaistes kurss pieprasa augstas laika vadības prasmes, labas organizētības spējas, pašdisciplīnu un motivāciju. Taču, protams, cik cilvēku, tik viedokļu. Tikai 33% no potenciāliem tiešsaistes studentiem uzsver, ka izglītības kvalitāte ir tikpat laba, vai pat labāka nekā reālas mācības. Ikvienam kā studentam ir rūpīgi jāpārbauda tiešsaistes studiju programmas, vai lielākā daļa atbilst interesēm, un vai tā atbilst karjeras vajadzībām.

Pedagogiem šādi tiešsaistes kursi varētu likties bažīgi un neticami, kā arī studijām tiktu pieiets ar mazāku entuziasmu. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā gan plusus gan mīnusus, kas raksturīgi tiešsaistes mācību programmām.

Kā četras no galvenajām priekšrocībām mācoties tiešsaistē var nosaukt:

1. ērtība
2. finansiāli izdevīgāk
3. tehnoloģijas
4. papildus priekšrocības

Ērtība, kas saistās ar mācīšanos tiešsaistē var iekļaut sevī laika ietaupījumu. Tev nebūs jādodas uz mācību iestādi, lai atrastos nodarbībās. No rītiem iekļūt garos un ilgos sastrēgumos nav labs mācību dienas iesākums, tāpēc – atvieglo savas dienas un paliec mājās, turpinot savas mācības tiešsaistē.

Kā nākošo ērtību varētu nosaukt ģeogrāfisko ierobežojumu novēršana. Ja tu nedzīvo tuvu mācību iestādei, uz kuras programmu vēlies doties, tas nozīmē jaunas dzīves vietas meklēšana pavisam svešā vietā. Mācoties tiešsaistē tu vari izvēlēties pilnīgi vienalga kādu kursu un novirzienu, neizvācoties no savām mājām un nemeklējot tuvāku dzīvesvietu.

Mācīšanās temps ir pilnīgi atkarīgs no tevis paša. Tu vari apvienot savas mācības ar darbu, un nav jāsaskaņo grafiki, kas arī var mainīties, ja nepieciešams aizvietot savu kolēģi. Turklāt, ja arī pats saslimsi, tas nozīmē, ka reālā dzīvē tu kavētu visas nodarbības, bet tiešsaistē tu vari apskatīt savu kursu uzreiz, kad jūties daudz labāk.

Tu būsi pašā centrā. Tas nozīmē, ka visa mācību tēma ir veltīta tikai tev. Tas var būt nomācoši, ja lielā kursa telpā atrodas kāds, kurš nekad neko nesaprot, un kuram ir jāizskaidro daudz reizes viela, kuru visi sen jau ir sapratuši. Vai arī mācoties tiešsaistē tev nevar traucēt apkārtējais troksnis, kad visiem kursa biedriem ir uznācis sarunu garastāvoklis.

Finansiālās izmaksas ir daudz mazākas, ja izvēlēsies mācīties tiešsaistē. Regulārais akadēmiskais mācību gads var izmaksāt lielas summas, kas ir vismaz pusotra tūkstoša apmērā. Protams, ja ir iespēja reālā dzīvē tikt budžeta grupā, kur pa mācībām nav jāmaksā, tad faktiski tas sanāk izdevīgāk. Taču vienmēr jāpierēķina klāt ir izdevumi, kas ir par ceļu līdz mācību iestādei un atpakaļ. Vienalga, vai izmanto sabiedrisko transportu vai savu personīgo automašīnu, izmaksas var sanākt ļoti lielas. Papildus izmaksas ir arī tad, ja nedzīvo vietā, kur atrodas tava mācību iestāde. Tev būs jāīrē kāds dzīvoklis, istaba vai dienesta viesnīca.

Papildus priekšrocības varētu dēvēt kā sociālos labumus, jo, mācoties tiešsaistē, tu izvairies no jebkādas diskriminācijas – rases, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģijas, tautības, vecuma, izskata un vēl citām lietām, par kurām mēdz apspriest un izteikt skaļu viedokli.

Tiešsaistes kursi vislabāk ir tiem studentiem, kuri ir intraverti un vislabāk informācija paliek atmiņā, skatoties dažādus vizuālos materiālus. Ja studentam ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izprastu pasniegto materiālu, tad reālā klasē šādu tempu daudzi varētu negribēt pieņemt. Turpretī, mājas apstākļos students var mācīties kā viņam vieglāk.


Mācīšanās tiešsaistē – negatīvā puse

Mācīšanās tiešsaistē – negatīvā puse

Mācīšanās internetā ne vienmēr ir tā labākā izvēle, jo tā prasa zināmas grūtības un pašdisciplīnu. Lai gan cilvēkiem, kuri strādā pilnu laika darbu un nespēj apvienot mācības ar darbu šāda tiešsaistes kursu izveide ir labākais dzīves pavērsiens – tomēr pastāv arī negatīvie aspekti, kas liktu atgriezties tikai pie reāla laika mācībām. Nosaukšu dažas ne no tām pozitīvajām lietām, kas raksturojas ar mācīšanos tiešsaistē.

Pašdisciplīna
Studentiem, kuri lieto tiešsaistes mācīšanās kursus būtu jābūt ar labu pašdisciplīnu un lieliskiem laika organizatoriem. Neesot reālā laikā klasē, studentam ir jāpārvalda savas dienas grafiks, lai varētu veikt patstāvīgus pētījumus un mācīšanos. Tiešsaistē skolēnam ir ne tikai jāpabeidz uzdotie darbi, bet arī jāpiedalās diskusijās. Tie studenti, kas dod priekšroku mijiedarboties ar citiem personīgā ceļā, nav piemēroti, lai mācītos tiešsaistē. Tiešsaistes mācīšanās piešķir lielāku brīvību, kad esi mājās un tev nav neviens, kas atgādina, ka jāturpina mācīties. Tu vari ļoti viegli novērsties, un pievērsties apkārtējiem faktoriem kā televizora skatīšanos vai sēdēšana sociālajos portālos.

Limitēta sociālā mijiedarbība
Neejot uz tradicionāliem kursiem izglītības iestādes telpās, studenti palaiž garām satikšanos ar jauniem kursa biedriem un pasniedzējiem. Tā pazūd sociālā mijiedarbība, ja vienīgais veids, kā cilvēki sazinās savā starpā ir ar interneta palīdzību. Cilvēki pēc dabas ir komunikabli un viņiem ir nepieciešama kompānija. Ar kuru gan visvieglāk apspriest skolas lietas, ja ne ar saviem studiju biedriem. Dodoties reāla laika klātienes mācībās studenti atrod sev jaunus draugus, kā arī iespējamos biznesa partnerus, kas nākotnē var ļoti noderēt.

Daudziem studentiem patīk uzdot daudz jautājumus par tēmu, un par nedaudz tālāku tēmu, tāpēc, to ir daudz vieglāk izdarīt, esot reālā klātbūtnē. Protams, ir iespēja arī tiešsaistē sūtīt ziņas pasniedzējiem, taču atbildi var saņemt ar novēlotu laiku. Attiecības ar pasniedzēju ir ļoti svarīgas un var būt noderīgas turpmākā dzīvē, jo viņš var tevī saredzēt lielu potenciālu un piedāvāt darba vietu. Turpretī, sēžot un mācoties tiešsaistē, neviens tavu potenciālu laicīgi var nepamanīt, kā tikai darba intervijā.

Tehnoloģiju izmaksas
Ja tu mācies specifiskā jomā, kur nepieciešams savā datorā ieinstalēt kādu datorprogrammu, tas var prasīt zināmus līdzekļus. Mācību iestādēs šādas programmas vari izmantot pilnīgi pa velti, esot nodarbībā un arī pēc tās, ja sarunā konkrēto laiku. Datorus pašus par sevi ik pa laikam ir jāatjauno, kā arī jāpārbauda, vai tie labi strādā. Tas nozīmē, ka laikā, kad tev parādīsies kāda problēma ar tehnoloģijām, tavs mācību process arī apstāsies. Mācības tiešsaistē prasa arī dažādu video zvanu un saziņas līdzekļu izmantošanu. Lai veicinātu savu efektivitāti, nepieciešams ļoti ātrs interneta pieslēgums, un, ja tev tāds nav – darbi vilksies kā gliemezis. Tas būtu arī ļoti nepatīkami, ja eksāmena laikā tavs dators pēkšņi sāktu atjaunot visus iestatījumus un traucēt mācīties.

Motivācija
Dažiem studentiem vienmēr nepieciešams kāds papildus atspēriens, lai sāktu mācīties. Ja mācies reālā laikā, redzēdams, ka visi jau sen ir uzsākuši projekta darbu, tu negribi palikt pēdējais, tāpēc saņem visus spēkus un uzsāc darbu kopā ar citiem. Mācoties tiešsaistē, tu neredzi motivāciju sākt darbus, kā arī neizjūti nekādu konkurenci, dēļ kuras vajadzētu pacensties. Mācoties tiešsaistē, studenti it kā apzinās savus mācīšanās tempus un domā, ka tie ir savās normās, bet, viņi varbūt nemaz nenojauš, ka darbu ir iespējams paveikt arī daudz ātrāk. Studenti nesaņem motivāciju arī no pasniedzējiem, tā vietā tiek atsūtītas tikai atbildes ar vērtējumu, bet nekādiem komentāriem un ieteikumiem.


Mācīšanās ārpus klases telpām

Mācīšanās ārpus klases telpām

Mācīšana un mācīšanās var būt ļoti būtiska un centrēta uz studentiem, kad tā pārceļas no klases robežām uz ārpasauli. Klases mācīšanās veido unikālu sadarbību starp biedriem un pasniedzēju, bet vēl dziļāku mācīšanos veicina prakse “reālajā pasaulē”. Lauka pieredzei ir nepārspējams potenciāls, jo viss, kas tiek mācīts teorētiski, nu ir iespējams izbaudīt praktiski. Lauka pieredze var veicināt studenta karjeras ievirzi, jo tā ne tikai informē, bet arī iedvesmo turpināt iesākto.

Kad skolēni dodas ārpus klases, ir nepieciešama lielāka disciplīna. Mēs esam spiesti iesaistīties vairāk kārtības pasākumos, jo apkārt ir arī pārējā sabiedrības daļa, ne tikai no mācību iestādes. Protams, mācīšanai ārpus klases telpām nepieciešams labs aprīkojums, piemērots apģērbs, un to visu savukārt nosaka laika apstākļi. Mācības ārpus klases piedāvā daudz iespējas, kā uzlabot savas zināšanas.

Vairāk iesaistās mācīšanās procesā
Tas var būt grūti visu laiku saglabāt uzmanību klases telpā. It īpaši tad, kad mācību gads tuvojas beigām un ārā spīd jauka pavasara saule. Vienreiz nedēļā veic lauka darbu pieredzi, sasaistot savu mācību tēmu ar reālo pasauli ārā.

Mācīšanās tiek padarīta būtiskāka
Veicinot mācīšanos ārpus klases, var atrast desmitiem iespējas, lai padarītu tās koncepcijas reālas un būtiskas. Daudzi jēdzieni, kas šķiet pārāk sarežģīti, lai iegūtu izpratni klasē, kļūst saprotamāki lielajā plašajā pasaulē, kad skolēni to redz savām acīm. Skolēni ir vairāk ieinteresēti un motivēti par sarežģītām tēmām, ja tiem nav pasniegta tikai “sausa teorija”.

Audzina radošumu un iztēli
Vedot bērnus ārpus klases, skolotājs atraisa viņu spārnus. Viņu prāti ir brīvi, un viegli iegūt radošus rezultātus saistībā ar to, ko skolotājs cenšas mācīt. Piemēram, tā vietā, lai mācītu par pilīm un pilsdrupām klasē, rādot dažādas fotogrāfijas, bērniem laukā ir iespēja redzēt reālas pilsdrupas, un kaut nedaudz izprast vēstures pamatus un saprast, cik šīs ēkas bijušas lielas un grandiozas. Skolēniem rodas daudz vairāk jautājumi un viņi ir ieinteresēti par mācību tēmu, kad paši dzīvē visu apskatījuši.

Mācību attīstīšana caur spēlēm un eksperimentiem
Mēs visi zinām, ka skolēni iemācās daudz ātrāk un vairāk, ja viņi ir laimīgi ar to, ko dara. Tas ir pārsteidzoši, cik daudz var iemācīties no dažādām spēlēm. Varat spēlēt dažādas lomu spēles, iesaistot vēstures galvenos tipāžus. Eksperimenti ir lielisks veids, kā mācīties – ļauj skolēniem būt dabas detektīviem un izsekot viena kukaiņa gaitas, kā arī daudz citas lietas.

Uzlabo stundas apmeklēšanas skaitu
Ja pasniedzējs var savas nodarbības padarīt interesantas un pie tam, ārpus ierastajām klases telpām – tas veicinās apmeklējuma skaitu. Skolēni būs motivēti mācīties nepieciešamo programmu, kā arī uzlabos savas gala atzīmes.

Samazina uzvedības problēmas
Lai gan mācīšanās ārpus klases, protams, nozīmē ieviest pilnīgi jaunas uzvedības pārvaldības normas, tomēr kopumā tas bieži vien var nozīmēt vispārējo uzvedības uzlabojumu. Tas viss izriet no prieka, ar ko skolēns piepilda visu stundu. Nezinu, vai būs daudz tādi skolēni,kas labprātāk mācīsies matemātiku klases telpās, nevis izpildīs dažādas matemātiskas spēles laukā.

Attīsta interesi par vidi un plašāko apkārtni
Mācības ārpus klases telpām var sniegt lielisku iespēju mācīt skolēniem par vidi un vietējo teritoriju. Šī ir nozīmīga lieta, audzinot atbildīgus pilsoņus, lai skolēni nepiesārņo un nedegradē apkārtējo vidi. Savukārt, sēžot klases telpās šādu atbildību pret apkārtējo vidi būtu grūti nodrošināt.

Uzlabo veselību
Mācīšanās ārpus klases telpām nodrošina skolēniem svaigu gaisu un vingrojumus, ko tie nevar sasniegt sēžot pie rakstāmgalda. Svaigs gaiss ir nepieciešams smadzenēm, lai būtu vieglāk koncentrēties. Ņemot vērā, cik daudz klasē ir skolēni, stundas beigās var samazināties skābekļa daudzums telpā, tātad arī smadzenēm tas piekļūst arvien mazāk – skolēni kļūst noguruši un nespēj koncentrēties uz mācību vielu.